Situācija
Aija, 3. kursa studente, stāsta: „Es studijas uztveru nopietni un vienmēr cenšos visu uzdoto izpildīt kvalitatīvi un laicīgi. Vērtējumi man parasti ir labi vai teicami. Tu jautā, kur tad ir problēma? Redzi, parasti es ar docētājiem saprotos labi un viņi ir apmierināti ar manu darbu, tomēr šobrīd man ir sajūta, ka viens no pasniedzējiem ir nolēmis mani „iegāzt”, jo nepieņem manus darbus, liek tos pārstrādāt. Vienmēr viņš atrod, ko kritizēt! Rādīju savus darbus kursa biedriem un mājiniekiem, viņiem tie patika. Es vairs nesaprotu, ko šis docētājs no manis grib sagaidīt! Dusmas!”
Ar šādu vai līdzīgu problēmu, iespējams, ir saskāries ne viens vien students. Aijai ir sajūta, ka viņas darbs netiek pienācīgi novērtēts. Docētāja rīcība studentei šķiet nepamatota un netaisnīga. Lai ieraudzītu situāciju objektīvā gaismā, studentei varētu ieteikt mazliet nolikt malā emocijas un paskatīties uz situāciju ar vēsu prātu. Pirmkārt, pajautāt sev - vai mans darbs tiešām ir nevainojams? Otrkārt, precīzi noskaidrot docētāja prasības un censties tās ievērot savā darbā. Kursa biedru un mājinieku viedoklis, visticamāk, ir subjektīvāks par pasniedzēja skatījumu.
Lūdzām psihologu komentēt šo situāciju un sniegt Aijai atbildi.
K. K.
Komentārs
„Ja pasniedzējs liek pārstrādāt darbus, tas vēl nenozīmē, ka viņš vēlas Jūs „iegāzt”. Studentu paveikto darbu analīze un konstruktīva kritika veicina studenta profesionalitātes izaugsmi. Ja ir kritika, ir iespēja kvalitatīvu darbu pārvērst par vēl kvalitatīvāku.
Ja tomēr Jums šķiet, ka pasniedzēja kritika nav objektīva, ja Jūs „nesaprotat, ko šis docētājs no Jums grib sagaidīt”, pajautājiet, kādi ir uzdotā darba vērtēšanas kritēriji, pārrunājiet, kuri parametri Jūsu darbā neatbilst uzdotajam- tātad nevis dusmas un aizvainojums, bet gan sava darba racionāla izvērtēšana. Svarīgi, lai sarunā ar pasniedzēju Jūs viņa teikto neuztvertu kā Jūsu personības izvērtējumu, bet gan kā Jūsu darba izvērtējumu. Pasniedzējs nevērtē mūs, bet gan vērtē mūsu nododos darbus!
Un vēl, uzdodiet pati sev jautājumu: par ko Jūs patiesībā dusmojaties: par to, ka tiek kritizēts Jūsu darbs, vai par to, ka pasniedzējs Jums neieliek teicamu vērtējumu? Atbilde atklāj vielu pārdomām par, „teicamnieces sindromu”, attieksmi pret kritiku saistībā ar pašvērtējumu, pieredzes un uztveres fenomenu.”
D. L.
