Līdz janvāra vidum Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas trešā stāva foajē ir aplūkojama izstāde „SPPA portretos”. Datordizaina fakultātes studentu darbi - studiju biedru portreti - ir gleznoti, vertikālās līnijās iezīmējot atšķirīgas krāsu tonalitātes. Visām gleznām ir vienāds formāts, tomēr studenti ir izvēlējušies katrs sev tuvāko gleznošanas tehniku.
Izstādi un tās atklāšanu organizēja SPPA Datordizaina fakultātes 4. kursa studenti Agnese M., Vilis P. un Jānis R. Studenti šo praktisko pieredzi vērtē kā ļoti noderīgu, jo tā ļāva izmēģināt spēkus organizatoriskajā darbā.
Viens no interesantākajiem izstādes darbiem ir Jāņa R. gleznotais raudošās meitenes portrets. Jānis R. stāsta:
„Kādā sestdienas pēcpusdienā, kad devos uz SPPA, man līdzi bija fotoaparāts. Es savam augstskolas projektam fotografēju interjeru. ”Noķēru” kadrā kādu nepazīstamu meiteni, un viņa mani tajā brīdī pamanīja un atskatījās uz mani. Vēlāk, pārskatot fotogrāfijas, pamanīju, ka meitene ir raudājusi. Biju viņu iemūžinājis emocionālā brīdī. Meitenes vārds un iemesls, kāpēc viņa raudāja, man ir noslēpums līdz pat šai dienai. Neesmu viņu vairs sastapis. Portretā izvēlējos attēlot šo meiteni tieši patieso emociju dēļ. Portretam dinamiku piešķir meitenes dabīgā poza – galva atskatoties ir pagriezta. Šim portretam nav mākslīgi pozēts, bet ir notverts un apstādināts viens mirklis.
Runājot par portreta tapšanu - tas man nebija viegls uzdevums, jo tāda izmēra portretu (60x60 cm) vēl nekad nebiju zīmējis un kur nu vēl gleznojis. Pie tam, attēls nav statisks, bet dinamisks, to ir grūtāk atainot. Pie portreta strādāju apmēram divpadsmit stundas, tas ir gleznots ar guaša krāsām. Varu atklāt tehnisku viltību – toņu atšķirību vertikālajās līnijās panācu, uzpūšot laku. Centos gleznot reālisma stilā. Portretu ieturēju vēsos toņos, jo tie vairāk atbilst attēlotajam emocionālajam stāvoklim.
Domāju, šis portrets liek aizdomāties – kāpēc gan meitene raud? Ceru, ka šī glezna izstādes apmeklētājos raisīs vēlēšanos ieskatīties cilvēkos, kas mums ir līdzās, un padomāt, kāpēc viņi ir tieši tādi un ne savādāki, un varbūt kādam no viņiem tieši šobrīd ir vajadzīga līdzcilvēku palīdzība vai atbalsts.”
Ar siltajām un košajām krāsām uzmanību piesaista Arņa I. Gleznotais pašportrets. Lūk, ko Arnis atklāja par savu darbu un tā tapšanu:
„Darbs ir veidots ar guaša krāsām. Sākot gleznot šo pašportretu, man nebija skaidrs, kāds izskatīsies gala produkts. Darba gaitā, liekot krāsu pie krāsas, es pamazām sāku apjaust, ko es vēlos panākt. Tā kā man pašam patīk krāsainība, tad arī šim darbam pirmais, kas piesaista uzmanību, ir spilgtās krāsas. Grūtākais šo darbu veidojot bija panākt reālistiskumu. Diemžēl tas man tā arī pilnībā neizdevās, un otra grūtākā lieta bija attēlot sevi. Gribēju, lai gala rezultātā cilvēki, skatoties uz šo darbu, pasmaidītu, jo ikdienas steigā cilvēki ir pārāk nopietni un aizņemti ar darbu. Pats ar gala rezultātu jūtos apmierināts par 70 procentiem, jo ne viss sanāca tā, kā vēlētos, bet gan jau nākamie darbi būs arvien labāki un labāki.”
Sava veikuma izvērtēšana palīdz saskatīt darba stiprās un vājās puses, kas ir pamats tālākai pilnveidei un attīstībai. Datordizaina fakultātes studenti, strādājot pie portretu gleznošanas, neapšaubāmi ir pacēluši savu iespēju latiņu vēl augstāk.
Izstādes atklāšana
Jānis R. pie sava darba
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru